Kiberdrošības situācijas analīze Situācijas raksturojums Nacionālajā kiberdrošības stratēģijā 2019.–2022. gadam pastiprināta uzmanība tika pievērsta kiberdrošības noturībai, investīcijām IKT drošībā un personāla apmācībā. Pārskata periodā ir sperti vairāki būtiski soļi kiberdrošības veicināšanai, digitālo drošības risku mazināšanai, IKT izturētspējas, sabiedrībai kritiski svarīgu IKT un pakalpojumu nodrošināšanas stiprināšanai, sabiedrības izpratnes, izglītības un pētniecības izaugsmei, starptautiskās sadarbības stiprināšanai, tiesiskuma kibertelpā nodrošināšanai un kibernoziedzības mazināšanai. No pārskata periodā izvirzītā 21 uzdevuma, 19 uzdevumi jeb 90% ir izpildīti. Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir notikusi strauja reģionālās drošības situācijas pasliktināšanās, kas vēl vairāk ir aktualizējusi nepieciešamību stiprināt kiberdrošību Latvijā. Ir novērojama paaugstināta uzbrucēju aktivitāte - noris aktīva skenēšana, ievainojamību meklēšana valstiskas nozīmes sistēmās, informācijas ieguves mēģinājumi, pikšķerēšanas kampaņas, tai skaitā krāpniecisko e-pastu un sociālās inženierijas kampaņas. Lielā apjomā tiek piedzīvoti mērķēti pakalpojumatteices jeb DDoS uzbrukumi ne tikai publiskā sektora sistēmām, bet arī sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu sniedzēju sistēmām, kas īpaši pastiprinās līdz ar politiski vai sabiedriski nozīmīgiem notikumiem. Latvijas aktīvā loma starptautiskajā vidē un stingrā nostāja pret Krievijas agresiju Ukrainā padara to par populāru organizētu kiberuzbrukumu mērķi. Būtiskais ļaunprātīgu aktivitāšu pieaugums kibertelpā 2022. gadā norāda uz vajadzību nodrošināt gan atbilstošus personāla resursus reaģēšanai uz kiberdrošības incidentiem, gan nepieciešamību stiprināt nacionālā līmeņa spējas attīstot un pilnveidojot atbilstošus uzraudzības un kontroles mehānismus valsts funkcionēšanai nozīmīgo IKT resursu nepārtrauktības nodrošināšanai. IKT attīstība gan Latvijā, gan ārvalstīs ir sasniegusi nebijušu ātrumu un apmēru. Jaunākās paaudzes IKT risinājumi nodrošina iespējas jebkurā laikā un vietā ātri un ērti iegūt plašu informāciju par notikumiem un procesiem Latvijā vai ārvalstīs, sazināties un apmainīties ar informāciju, veikt darījumus un norēķinus internetā, saņemt elektroniskos pakalpojumus, izveidot, parakstīt un nosūtīt elektroniskos dokumentus un saglabāt informāciju elektroniskā formā, izmantojot viedo ierīču un mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju sniegtās priekšrocības. Valsts pārvaldē daudzas no šīm tehnoloģijām tiek izmantotas un ir vitāli svarīgas sabiedrības un valsts pārvaldes iestāžu patstāvīgai un efektīvai funkcionēšanai, tādēļ ir būtiski, lai šīs tehnoloģijas būtu drošas. Kiberdrošībai tiek piešķirta aizvien lielāka nozīme, ņemot vērā sekas, kādas valstij un sabiedrībai var nodarīt pret to vērsts kiberuzbrukums. Tāpat nav noliedzams, ka kiberuzbrukumu intensitāte un sarežģītība pieaug, kas savukārt atstāj arvien lielāku ietekmi uz ikdienas dzīvi un vienlīdz apdraud gan civilo, gan militāro infrastruktūru. Turklāt kiberdraudus rada gan nevalstiskie, gan valstu aktori. Līdz ar Krievijas kara uzsākšanu Ukrainā, ir novērota tendence, ka R0517_3_str 7