dažādām vecuma grupām, lai pamatprasmes par drošības pasākumiem digitālās telpas un interneta lietošanā varētu apgūt un apgūtu ne tikai aktīvākie tehnoloģiju lietotāji, bet arī, piemēram, seniori. Vienlaikus tiks organizētas dažādas sociālās kampaņas par aktuālākajiem jautājumiem, piemēram, informatīva kampaņa par krāpniecības digitālajā telpā un telefonkrāpniecības riskiem. Ir nepieciešams nodrošināt aktīvu iesaisti kiberdrošības mēnesī, saistītās aktivitātes padarot par atpazīstamākajām un saistošākajām kiberdrošības jomā Latvijā. Ir arī jāveicina valsts pārvaldes institūciju zināšanu un kompetenču līmeņa celšanu, īpaši pašvaldību līmenī, veicinot darbinieku izpratni par drošu IKT lietošanu un iesaistot tos sabiedrības, valsts un pašvaldību iestāžu klientu, izglītošanā un izpratnes veidošanā par drošu saziņu ar iestādēm un iestāžu pakalpojumu saņemšanu. Nozīmīga ir arī zinātnes un pētniecības attīstība, lai savlaicīgi gatavotos jauniem kibervides izaicinājumiem un pielāgotos tehnoloģiskajai attīstībai. Ņemot vērā Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra un ES dalībvalstu nacionālo koordinācijas centru tīkla izveidi, Stratēģijas darbības periodā ir jāspēj identificēt prioritārie virzieni Latvijas kiberdrošības kompetenču kopienas stiprināšanai un attīstībai. Svarīgi nodrošināt, ka pieejamais ES atbalsts tiek novirzīts šo prioritāro virzienu attīstībai, tai skaitā inovatīvu kiberdrošības risinājumu ieviešanai un kiberdrošības pētniecībai. Šajā procesā centrālā loma būs Aizsardzības ministrijā izveidotajam Nacionālajam koordinācijas centram (NCC-LV), kas ir atbildīgs par kiberdrošības kompetenču kopienas izveidi un koordinēšanu, sadarbību ar citu dalībvalstu nacionālajiem koordinācijas centriem, kā arī par ES kiberdrošības atbalsta programmu ieviešanu Latvijā sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru. Būtiski ir arī veidot kompetences, lai būtu spējīgi veikt nākotnes tehnoloģiju risku un ietekmes analīzi, lai tiktu izstrādāti atbilstoši plānošanas dokumenti, attīstības scenāriji. R0517_3_str 26