valsts IKT drošības un aizsardzības politikas veidotāja un īstenotāja šajā jomā ir identificējusi problēmas dažādos posmos, t.i., IKT risinājumu un informācijas sistēmu plānošanas un izstrādes stadijā un pēc tam arī ieviešanas un uzturēšanas stadijā. Kā viena no identificētajām problēmām, ir jau IKT sistēmu plānošanas un izstrādes stadijā konstatējamas nepilnības – IKT projekti tiek realizēti, nepietiekami izvērtējot ar drošību saistītos riskus, nepārliecinoties par noteiktā drošības līmeņa atbilstību un neplānojot pietiekama apjoma drošības testus pirms sistēmu nodošanas ekspluatācijā. Sistēmu plānošanas un izstrādes stadijā iestādes koncentrējas uz pamata funkcionālajām prasībām un izmantošanas ērtībām, nepietiekamu uzmanību veltot sistēmu izvietošanas, integrācijas un drošības prasībām. MK noteiktā kārtība20 paredz, ka visi informācijas sistēmu attīstības projekti ir jāsaskaņo ar iesaistītajām iestādēm, tai skaitā, ar AM. Lai nodrošinātu atbilstošu AM lomu valsts un pašvaldību informācijas sistēmu drošības prasību izvērtēšanā, nepieciešams nostiprināt kārtību, ka iestādi uzraugošā ministrija kopā ar iestādi pārrunā plānoto attīstības aktivitāti, identificē sistēmas drošības riskus un citus sistēmas drošības kritērijus un vienojas par sistēmas drošības klasi atbilstoši MK noteiktajai metodoloģijai, kā arī izvērtē sagatavotā apraksta pietiekamību. Lai realizētu iepriekš minēto uzraudzības mehānismu no AM puses, pārskata periodā nepieciešams veikt izmaiņas saistošajos normatīvajos aktos. Plānotā kārtība paredzēs, ka turpmāk jau informācijas sistēmu plānošanas un izstrādes laikā no AM puses tiktu izvērtēta valsts informācijas sistēmu noteiktā drošības līmeņa atbilstība. AM pārliecināsies, vai informācijas sistēmās paredzēts nodrošināt noteiktajam drošības līmenim atbilstošās prasības. Ieviešot šo soli, tiktu daļēji centralizēta valsts informācijas sistēmu drošības uzraudzība, tādējādi sekmējot kiberdrošību valstī un veicinot, ka tiek realizēts Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021. – 2027. gadam21 izvirzītais uzstādījums, ka ikvienam elektroniskajam pakalpojumam un risinājumam pirms ieviešanas tiks veikts kiberdrošības risku izvērtējums, vienlaikus nodrošinot kiberdrošību arī visa tā dzīvescikla laikā. Tādējādi tiks nodrošināta pakalpojuma un risinājuma nepārtrauktība, integritāte un datu aizsardzība. Vienlaikus Latvijai kā ES dalībvalstij ir jānodrošina Savienības līmeņa saistošo dokumentu un normu integrēšana nacionālajos normatīvajos aktos un praksēs. Pārskata periodā liela uzmanība ir jāpievērš uz NIS2 direktīvas prasību ieviešanu normatīvajos aktos, nodrošinot, ka tiek izveidots NIS2 subjektu uzraudzības modelis. Šo funkciju līdz ar 2023. gadu sāks pildīt NKDC. Ņemot vērā, ka NIS2 direktīvas subjekti vienlaikus var būt arī IKT kritiskās infrastruktūras īpašnieki un tiesiskie valdītāji, kuru uzraudzību veic SAB, normatīvajos aktos tiks noteikts skaidrs uzraudzības funkciju, Pašreiz šo kārtību nosaka Ministru kabineta 2021. gada 31. augusta noteikumi Nr. 597 "Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtība", taču 2023. gadā tiks izstrādāti jauni noteikumi. 21 Saeimas 2020. gada 2. jūlija paziņojums "Par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027. gadam (NAP2027)". https://likumi.lv/ta/id/315879 20 R0517_3_str 18