-
Drošības pasākumi;
Inovācijas;
Sagatavotība un nepārtrauktība.
Principi ņemti vērā izstrādājot Stratēģiju, vēršot uzmanību gan uz indivīda un
uzņēmuma/iestādes atbildības līmeni, gan nacionālajiem un starptautiskajiem
procesiem.
Pārvaldības modelis un iesaistīto dalībnieku funkcijas un pienākumi
Ministru kabinetā 2022. gada 7. jūnijā tika apstiprināts AM izstrādātais
informatīvais ziņojums "Par valsts kiberdrošības pārvaldības uzlabošanu" un no 2023.
gada 1. janvāra tiek uzsākta kiberdrošības pārvaldes reformas ieviešana. Reformas
rezultātā kiberdrošības pārvaldība Latvijā tiks īstenota caur daļēji centralizētu pārvaldes
modeli, kurā jaunveidojamais Nacionālais kiberdrošības centrs, kura darbību
nodrošinās AM un CERT.LV, būs galvenā kompetentā iestāde kiberdrošības jomā un
uzraudzīs NIS2 un kiberdrošības jomas nacionālo normatīvo aktu subjektus, izņemot
IKT kritisko infrastruktūru, kuru tāpat kā līdz šim turpinās uzraudzīt SAB.
Valsts kiberdrošības pārvalde balstās uz savstarpēju sadarbību, kur katra valsts
institūcija pilda savas funkcijas, tai skaitā kibertelpā, veicot tiešu sadarbību ar citām
institūcijām un privāto sektoru vai vienotā sadarbības formātā Nacionālās informācijas
tehnoloģiju drošības padomes ietvarā. Reformas ieviešanas rezultātā jaunajā
kiberdrošības pārvaldības modeļa sistēmā iesaistīto dalībnieku funkcijas un pienākumi
ir:
Nacionālais kiberdrošības centrs (NKDC) veido nacionālo kiberdrošības politiku un
uzrauga tās īstenošanu, nodrošina NIS2 direktīvas ieviešanu un strukturētu prasību
uzraudzību, nodrošina Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra (ECCC) Latvijas
Nacionālā koordinācijas centra NCC-LV darbību, kā arī atbild par kiberincidentu
novēršanu un sabiedrības izglītošanu. NKDC savas kompetences ietvaros un
jautājumos veido un īsteno starptautisko sadarbību.
Ārlietu ministrija (ĀM) savas kompetences ietvaros atbalsta starptautisko sadarbību
un Latvijas dalību dažādās ar kiberdrošību saistītās starptautiskās iniciatīvās.
Datu valsts inspekcija (DVI) pilda Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada
27.aprīļa Regulā (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas
datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46 EK (Vispārīgā
datu aizsardzības regula), Fizisko personu datu apstrādes likumā un likumā “Par fizisko
personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” noteiktos
uzdevumus personas datu apstrādes jomā.
Ekonomikas ministrija (EM) izstrādā ekonomikas politiku un veicina konkurētspējas
un inovāciju attīstību.
R0517_3_str
12