apmēru24. Pētījumā secināts, ka amatu grupa, kurā atbilstošākos kandidātus bijis gan
visgrūtāk piesaistīt, gan visgrūtāk noturēt ir IKT (attiecīgi 39 % un 34 % organizāciju).
Turklāt, kā liecina Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums par darba tirgus
vidēja un ilgtermiņa prognozēm25, IKT speciālistu trūkums tikai turpinās pieaugt.
Kvalificētu un zinošu IKT nozares speciālistu (it īpaši ar zināšanām par aktuālajiem
kiberdrošības jautājumiem) trūkums skar gan AM politikas veidošanā, gan CERT.LV
tehniskā līmenī. Kompetenta personāla trūkumam ir negatīva ietekme gan uz ikdienas
darbu, gan uz spējām operatīvi reaģēt uz apdraudējumiem kibertelpā, kiberincidentiem
un krīzēm. Īpaši negatīva ietekme ir vērojama jautājumos, kas skar specifiskus
kiberdrošības jautājumus un funkcijas, ko spēj īstenot tikai īpaši apmācīts personāls.
Tomēr pozitīvi jāatzīmē 2022. gadā īstenotā valsts pārvaldes atalgojuma reforma, kas
ļauj nodrošināt lielāku atalgojumu kiberdrošības speciālistiem, potenciāli nodrošinot
lielāku interesi par darba vietām, vienlaikus risinot tikai daļu no pastāvošās problēmas.
Lai ilgtermiņā izstrādātu plānu kiberdrošības speciālistu sagatavošanai, sākot
no vidējās speciālās izglītības līdz 2. līmeņa augstākajai izglītībai, vispirms
nepieciešams apzināt pašreizējās kiberdrošības speciālistu apmācības iespējas gan
akadēmiskajās izglītības iestādēs, gan ārpus tās, kā arī jāizstrādā nepieciešamo nākotnes
kiberdrošības speciālistu izglītības programmu vajadzības. Esošās situācijas apzināšana
attiecībā pret nākotnes vajadzību, ļaus identificēt iztrūkumus piedāvājumā, ļaujot arī
izglītības iestādēm veidot apmācību programmas atbilstoši tam. Būtiska ir arī profesiju
standartu ieviešana, ko nepieciešams veidot atbilstoši jau esošiem starptautiskajiem
standartiem. Tāpat ir jāuzsver arī KAV nozīme kvalificēta kiberdrošības personāla
nodrošināšanā, sniedzot ieguldījumu gan apmācību procesā, gan personāla piesaistē,
vienlaikus nodrošinot atbalstu CERT.LV un milCERT nepieciešamības gadījumā.
Iedzīvotājiem jāspēj droši rīkoties digitālajā ikdienas dzīvē, tostarp pilnvērtīgi
izmantot drošas elektroniskās saziņas pamatkomplektu (eID kartes un/vai e-Paraksts
mobile lietotne). Tas attiecas uz bērniem un jauniešiem, kā arī uz pieaugušajiem, lai pēc
iespējas izvairītos no tā, ka Latvijas iedzīvotāji kļūst par kibernoziedzības vai digitālās
krāpšanas upuriem. Svarīgi uzsvērt, ka tieši katra indivīda kiberhigiēnas izpratnes
stiprināšana ir viens no kiberdrošības stūrakmeņiem digitālajos darba apstākļos, run��jot
gan par sabiedrības locekļiem kopumā, gan valsts institūciju darbiniekiem. Pilsoņiem,
komersantiem un valsts iestādēm ir jāzina, kā aizsargāt sevi un būt drošām digitāli.
Pārskata periodā ir jāuzlabo sabiedrības izpratne par drošu uzvedību digitālajā telpā, tai
skaitā par interneta un digitālo pakalpojumu drošu lietošanu, kā arī padziļināti jāizglīto
atsevišķas sabiedrības daļas par kiberdrošības jautājumiem. To starpā, uzmanība jāvērš
arī uz drošo elektronisko identifikāciju un elektronisko saziņu. Lai to panāktu,
nepieciešams atbalstīt Latvijas bērnu un jauniešu iesaisti starptautiskās kiberdrošības
iniciatīvās, konkursos un sacensībās, nodrošinot, ka tiek veidota zināšanu bāze jau
skolas vecuma bērnu vidū. Nepieciešams izstrādāt un izplatīt izglītojošus materiālus
Salīdzinošs pētījums par atalgojuma apmēru, pieejams: http://petijumi.mk.gov.lv/node/3305.
Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, pieejams:
https://www.em.gov.lv/lv/darba-tirgus-zinojums.
24
25
R0517_3_str
25