palielinās valstu aktoru un šo valstu darbības atbalstošo aktoru aktivitāte, ar mērķi,
piemēram, ietekmēt politisko, ekonomisko vai drošības situāciju valstī, nelegāli iegūt
datus vai veikt izmaiņas tajos.
Arī starptautiskajā sistēmā kopumā dažādiem kiberapdraudējumiem, līdz ar to arī
kiberdrošībai, tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. NATO sabiedroto starpā tiek
stiprināta politiskā nostāja, ka arī kiberuzbrukumi konkrētos apstākļos un jo īpaši to
sekas var tikt pielīdzinātas konvencionālam uzbrukumam. Atbilstoši arī ļaunprātīgas
darbības kibervidē, kas rada būtiskas sekas, var kalpot par pamatu NATO 5. panta
iedarbināšanai. Latvijas nacionālā kiberaizsardzības politika tiek noteikta ar tādiem
valsts līmeņa plānošanas dokumentiem kā Valsts aizsardzības koncepcija6 un
atsevišķiem nozares plānošanas dokumentiem.
Tāpat arī ES dalībvalstu vidū ir vērojams visaptverošs kiberdrošības jautājumu
aktualitātes un nozīmes pieaugums. Tiek prognozēts, ka šī tendence tikai pastiprināsies,
sagaidāms, ka līdz 2024. gadam 22,3 miljardi ierīču visā pasaulē būs pievienotas lietu
internetam.7 Laikus reaģējot uz tendencēm kiberdrošības jomā, Eiropas Komisija un
Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) 2020. gada decembrī iepazīstināja ar jauno
ES Kiberdrošības stratēģiju digitālajai desmitgadei8, kuras mērķis ir stiprināt Eiropas
kopējo noturību pret kiberdraudiem un nodrošināt, lai visi iedzīvotāji un uzņēmumi
varētu pilnībā izmantot priekšrocības, ko dod uzticami pakalpojumi un digitālie rīki, uz
kuriem var paļauties. Lai to paveiktu, ES Kiberdrošības stratēģija paredz pārskatīt
esošos un pieņemt jaunus tiesību aktus, uzliekot dalībvalstīm vairākus jaunus
pienākumus kiberdrošības jomā. Vēl jo vairāk kiberdrošība tika aktualizēta kā prioritāte
ES, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju un no tās izrietošajiem izaicinājumiem un sekām
attiecībā uz IKT nozari.
Jau kopš 2016. gada nozīmīga loma ir vienai no ES iniciatīvām - Eiropas
Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīvai Nr. 2016/1148 par pasākumiem
nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā
Savienībā9 (turpmāk – NIS direktīva). Spēkā ir stājusies pārskatītā jeb NIS2 direktīva
(turpmāk – NIS2 direktīva). Atšķirībā no NIS direktīvas, kas noteica drošības prasības
dalībvalstu pamatpakalpojumu sniedzējiem un digitālo pakalpojumu sniedzējiem,
pārskatītās NIS direktīvas priekšlikums iekļauj papildu sektorus: tā attieksies uz
konkrētām publiskām vai privātām “būtiskām vienībām” (enerģētikas, transporta,
banku pakalpojumu, finanšu tirgus infrastruktūras, veselības, dzeramā ūdens,
notekūdeņu, digitālās infrastruktūras, valsts pārvaldes un kosmosa jomā) un “svarīgām
vienībām” (pasta un kurjeru pakalpojumu, atkritumu apsaimniekošanas, ķīmisko vielu
izgatavošanas, ražošanas un izplatīšanas, pārtikas ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas,
ražošanas un digitālo pakalpojumu sniegšanas jomā). AM kā kompetentajai iestādei
Saeimas 2020. gada 24. septembra paziņojums "Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu".
https://likumi.lv/ta/id/317591
7
ES kiberdrošības politika, pieejams: https://www.consilium.europa.eu/lv/policies/cybersecurity/.
8
ES Kiberdrošības stratēģija, pieejama: https://eur-lex.europa.eu/legalcontent/LV/ALL/?uri=CELEX:52020JC0018.
9
NIS direktīva, pieejama: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32016L1148.
6
R0517_3_str
8