apmēru24. Pētījumā secināts, ka amatu grupa, kurā atbilstošākos kandidātus bijis gan visgrūtāk piesaistīt, gan visgrūtāk noturēt ir IKT (attiecīgi 39 % un 34 % organizāciju). Turklāt, kā liecina Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm25, IKT speciālistu trūkums tikai turpinās pieaugt. Kvalificētu un zinošu IKT nozares speciālistu (it īpaši ar zināšanām par aktuālajiem kiberdrošības jautājumiem) trūkums skar gan AM politikas veidošanā, gan CERT.LV tehniskā līmenī. Kompetenta personāla trūkumam ir negatīva ietekme gan uz ikdienas darbu, gan uz spējām operatīvi reaģēt uz apdraudējumiem kibertelpā, kiberincidentiem un krīzēm. Īpaši negatīva ietekme ir vērojama jautājumos, kas skar specifiskus kiberdrošības jautājumus un funkcijas, ko spēj īstenot tikai īpaši apmācīts personāls. Tomēr pozitīvi jāatzīmē 2022. gadā īstenotā valsts pārvaldes atalgojuma reforma, kas ļauj nodrošināt lielāku atalgojumu kiberdrošības speciālistiem, potenciāli nodrošinot lielāku interesi par darba vietām, vienlaikus risinot tikai daļu no pastāvošās problēmas. Lai ilgtermiņā izstrādātu plānu kiberdrošības speciālistu sagatavošanai, sākot no vidējās speciālās izglītības līdz 2. līmeņa augstākajai izglītībai, vispirms nepieciešams apzināt pašreizējās kiberdrošības speciālistu apmācības iespējas gan akadēmiskajās izglītības iestādēs, gan ārpus tās, kā arī jāizstrādā nepieciešamo nākotnes kiberdrošības speciālistu izglītības programmu vajadzības. Esošās situācijas apzināšana attiecībā pret nākotnes vajadzību, ļaus identificēt iztrūkumus piedāvājumā, ļaujot arī izglītības iestādēm veidot apmācību programmas atbilstoši tam. Būtiska ir arī profesiju standartu ieviešana, ko nepieciešams veidot atbilstoši jau esošiem starptautiskajiem standartiem. Tāpat ir jāuzsver arī KAV nozīme kvalificēta kiberdrošības personāla nodrošināšanā, sniedzot ieguldījumu gan apmācību procesā, gan personāla piesaistē, vienlaikus nodrošinot atbalstu CERT.LV un milCERT nepieciešamības gadījumā. Iedzīvotājiem jāspēj droši rīkoties digitālajā ikdienas dzīvē, tostarp pilnvērtīgi izmantot drošas elektroniskās saziņas pamatkomplektu (eID kartes un/vai e-Paraksts mobile lietotne). Tas attiecas uz bērniem un jauniešiem, kā arī uz pieaugušajiem, lai pēc iespējas izvairītos no tā, ka Latvijas iedzīvotāji kļūst par kibernoziedzības vai digitālās krāpšanas upuriem. Svarīgi uzsvērt, ka tieši katra indivīda kiberhigiēnas izpratnes stiprināšana ir viens no kiberdrošības stūrakmeņiem digitālajos darba apstākļos, run��jot gan par sabiedrības locekļiem kopumā, gan valsts institūciju darbiniekiem. Pilsoņiem, komersantiem un valsts iestādēm ir jāzina, kā aizsargāt sevi un būt drošām digitāli. Pārskata periodā ir jāuzlabo sabiedrības izpratne par drošu uzvedību digitālajā telpā, tai skaitā par interneta un digitālo pakalpojumu drošu lietošanu, kā arī padziļināti jāizglīto atsevišķas sabiedrības daļas par kiberdrošības jautājumiem. To starpā, uzmanība jāvērš arī uz drošo elektronisko identifikāciju un elektronisko saziņu. Lai to panāktu, nepieciešams atbalstīt Latvijas bērnu un jauniešu iesaisti starptautiskās kiberdrošības iniciatīvās, konkursos un sacensībās, nodrošinot, ka tiek veidota zināšanu bāze jau skolas vecuma bērnu vidū. Nepieciešams izstrādāt un izplatīt izglītojošus materiālus Salīdzinošs pētījums par atalgojuma apmēru, pieejams: http://petijumi.mk.gov.lv/node/3305. Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, pieejams: https://www.em.gov.lv/lv/darba-tirgus-zinojums. 24 25 R0517_3_str 25