Fizisko personu identifikācijas dokumentu radīšana un izsniegšana ir viena no valsts īpaši būtiskām funkcijām, kuras pārvaldīšana un patstāvīga izpildīšana ir viena no valsts suverenitātes pazīmēm. Mūsdienu apstākļos, kad arvien lielāka daļa aktivitāšu tiek izpildītas digitālajā vidē, pieaug drošas fizisko personu elektroniskās identifikācijas nozīme. Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā definējot nacionālā fizisko personu elektroniskās identifikācijas jēdzienu, šis īpaši augsta uzticamības līmeņa elektroniskās identifikācijas līdzeklis faktiski ir pielīdzināts valsts izsniegtam personas identifikācijas dokumentam digitālā vidē. Ņemot vērā elektroniskās identifikācijas risinājumu nodrošināšanas tehnoloģisko pamatu – t.i. identifikācijas līdzekļa atkarību no to nodrošinošās tehnoloģiskās platformas nepārtrauktas darbības un pieejamības, fizisko personu elektroniskās identifikācijas valsts funkcijas garantētai patstāvīgai izpildei ir nepieciešama pilna valsts kontrole ne tikai pār nacionālā elektroniskās identitātes līdzekļa izsniegšanu, bet arī pār tā darbību nodrošinošās tehnoloģiskās platformas attīstību, darbināšanu un uzturēšanu. Balstoties uz šiem apsvērumiem, tiek attīstīta un darbināta nacionālā elektroniskās identifikācijas un uzticamības pakalpojumu platforma. Latvijas valsts attīsta un nodrošina saviem iedzīvotājiem digitālo aprīkojumu, t.sk. nacionālo elektroniskās identifikācijas līdzekli, oficiālo elektronisko adresi, kas rada iespēju digitālajā vidē droši sazināties ar valsts institūcijām un pieteikties digitālo pakalpojumu saņemšanai. Tikpat svarīga kā attiecīgo tehnoloģisko platformu radīšana un uzturēšana, ir digitālā aprīkojuma izplatīšana iedzīvotājiem un tā drošas un efektīvas lietošanas prasmju apgūšana. Mērķis, lai katra Latvijas iedzīvotāja rīcībā būtu drošs digitālais aprīkojums un prasmes to efektīvi izmantot, tiks sasniegts pakāpeniski, nostiprinot digitālā aprīkojuma izmantošanas tiesību un pienākumu regulējumu, uzlabojot digitālā aprīkojuma lietojamību un paplašinot iespējamo pielietojumu loku, kā arī veicot mērķētas komunikāciju un digitālo prasmju attīstības darbības. Līdz ar piektās paaudzes mobilo datu pārraides tīklu izveides uzsākšanu 5G tīklu drošības garantēšana ir kļuvusi par stratēģiskās drošības jautājumu ikvienas valsts dienaskārtībā, kur jāņem vērā gan tehniskie, gan tehnoloģiskie, gan politiskie faktori. Tas arī izvirza papildu prasības privātajam sektoram, kas ir daļa no sabiedrībai nozīmīgo pakalpojumu piegādes ķēdēm. Gan valsts sektoram, gan privātajam sektoram ir jāturpina nodrošināt droša 5G tīklu ieviešana, vienlaikus savlaicīgi gatavojoties arī tālākai tehnoloģiskai attīstībai. Brīvas un godīgas vēlēšanas ir viens no būtiskākajiem demokrātiskas valsts elementiem. Līdzīgi kā citās jomās, IKT tiek izmantotas arī vēlēšanu un to rezultātu apkopošanas procesā. Līdz ar to IKT sistēmu, kuras tiek izmantotas Eiropas Parlamenta, Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, drošībai ir jāpievērš pastiprināta uzmanība, lai vēlēšanu godīgums netiktu apstrīdēts. Lai nodrošinātu, ka vēlēšanās izmantotās IKT sistēmas ir drošas, nepieciešams nodrošināt, ka to izstrādei un pilnveidošanai, kā arī uzturēšanai nepieciešamais finansējums ir pieejams katru gadu, nevis tikai vēlēšanu norises gadā. Šāda pieeja sniegtu iespēju konsekventi un pārdomāti R0517_3_str 23