valsts IKT drošības un aizsardzības politikas veidotāja un īstenotāja šajā jomā ir
identificējusi problēmas dažādos posmos, t.i., IKT risinājumu un informācijas sistēmu
plānošanas un izstrādes stadijā un pēc tam arī ieviešanas un uzturēšanas stadijā.
Kā viena no identificētajām problēmām, ir jau IKT sistēmu plānošanas un
izstrādes stadijā konstatējamas nepilnības – IKT projekti tiek realizēti, nepietiekami
izvērtējot ar drošību saistītos riskus, nepārliecinoties par noteiktā drošības līmeņa
atbilstību un neplānojot pietiekama apjoma drošības testus pirms sistēmu nodošanas
ekspluatācijā. Sistēmu plānošanas un izstrādes stadijā iestādes koncentrējas uz pamata
funkcionālajām prasībām un izmantošanas ērtībām, nepietiekamu uzmanību veltot
sistēmu izvietošanas, integrācijas un drošības prasībām.
MK noteiktā kārtība20 paredz, ka visi informācijas sistēmu attīstības projekti ir
jāsaskaņo ar iesaistītajām iestādēm, tai skaitā, ar AM. Lai nodrošinātu atbilstošu AM
lomu valsts un pašvaldību informācijas sistēmu drošības prasību izvērtēšanā,
nepieciešams nostiprināt kārtību, ka iestādi uzraugošā ministrija kopā ar iestādi pārrunā
plānoto attīstības aktivitāti, identificē sistēmas drošības riskus un citus sistēmas
drošības kritērijus un vienojas par sistēmas drošības klasi atbilstoši MK noteiktajai
metodoloģijai, kā arī izvērtē sagatavotā apraksta pietiekamību. Lai realizētu iepriekš
minēto uzraudzības mehānismu no AM puses, pārskata periodā nepieciešams veikt
izmaiņas saistošajos normatīvajos aktos.
Plānotā kārtība paredzēs, ka turpmāk jau informācijas sistēmu plānošanas un
izstrādes laikā no AM puses tiktu izvērtēta valsts informācijas sistēmu noteiktā drošības
līmeņa atbilstība. AM pārliecināsies, vai informācijas sistēmās paredzēts nodrošināt
noteiktajam drošības līmenim atbilstošās prasības. Ieviešot šo soli, tiktu daļēji
centralizēta valsts informācijas sistēmu drošības uzraudzība, tādējādi sekmējot
kiberdrošību valstī un veicinot, ka tiek realizēts Latvijas Nacionālajā attīstības plānā
2021. – 2027. gadam21 izvirzītais uzstādījums, ka ikvienam elektroniskajam
pakalpojumam un risinājumam pirms ieviešanas tiks veikts kiberdrošības risku
izvērtējums, vienlaikus nodrošinot kiberdrošību arī visa tā dzīvescikla laikā. Tādējādi
tiks nodrošināta pakalpojuma un risinājuma nepārtrauktība, integritāte un datu
aizsardzība.
Vienlaikus Latvijai kā ES dalībvalstij ir jānodrošina Savienības līmeņa saistošo
dokumentu un normu integrēšana nacionālajos normatīvajos aktos un praksēs. Pārskata
periodā liela uzmanība ir jāpievērš uz NIS2 direktīvas prasību ieviešanu normatīvajos
aktos, nodrošinot, ka tiek izveidots NIS2 subjektu uzraudzības modelis. Šo funkciju
līdz ar 2023. gadu sāks pildīt NKDC. Ņemot vērā, ka NIS2 direktīvas subjekti
vienlaikus var būt arī IKT kritiskās infrastruktūras īpašnieki un tiesiskie valdītāji, kuru
uzraudzību veic SAB, normatīvajos aktos tiks noteikts skaidrs uzraudzības funkciju,
Pašreiz šo kārtību nosaka Ministru kabineta 2021. gada 31. augusta noteikumi Nr. 597 "Valsts
informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtība", taču 2023. gadā tiks izstrādāti jauni
noteikumi.
21
Saeimas 2020. gada 2. jūlija paziņojums "Par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027. gadam
(NAP2027)". https://likumi.lv/ta/id/315879
20
R0517_3_str
18