(turpmāk – NKDC) uzdevumiem. Tāpat izmaiņas ieviesīs Kibernoturības akts (Cyber
Resilience Act)11, kura mērķis ir aizsargāt klientus un uzņēmumus no produktiem ar
nedrošiem elementiem, ieviešot vienotus kiberdrošības standartus. Līdz ar
kibernoturības aktu tiks ieviesti noteikumi, lai aizsargātu digitālos produktus, uz kuriem
neattiecas iepriekšējo regulējumu tvērums. Kibernoturības akts būs pirmais lietu
internetu jeb IoT (Internet of Things) regulējošais tiesību akts pasaulē. Minētās ES
līmeņa iniciatīvas ir būtiskas un atbalstāmas, tomēr tās uzliks papildu birokrātisko slogu
kā uzraugošajām valsts institūcijām, tā arī citiem iesaistītajiem. Kiberdrošība ir sektors,
kas vēl nav pilnībā regulēts un tajā turpinās nepārtraukta attīstība, jāņem vērā, ka vidējā
un ilgtermiņā darba apjoms saistībā ar dažādu ES un līdz ar to arī nacionāla līmeņa
kiberdrošības prasību ieviešanu tikai palielināsies.
Informāciju sistēmu pieejamība un e-pakalpojumu saņemšana
Atbilstoši 2022. gada Valsts kontroles revīzijas ziņojumam “Vai varam
paļauties uz informācijas sistēmu pieejamību un e-pakalpojumu saņemšanu”
rezultātiem, ir konstatēti trūkumi informācijas sistēmu pieejamības novērtēšanā un
informācijas sistēmu pārvaldībā kopumā. Ir jāveido ne tikai atbilstoša iekšējās kontroles
vide un jāievieš informācijas sistēmu drošības un IKT pārvaldība, bet arī jāmēra
sasniegtais rezultāts.
Valsts pārvaldes iestāžu nepietiekamais kiberdrošības līmenis
Pašreizējā situācijā bieži novērojams, ka valsts IKT projektos par kiberdrošības
aspektiem tiek domāts tikai pēc CERT.LV ziņojuma saņemšanas par konstatētām
problēmām vai jau notikušiem incidentiem, bet tie ir tikai atsevišķi projekti, kas nonāk
CERT.LV uzmanības lokā. Problēma daļēji tika izgaismota KPMG 2019. gadā veiktajā
pētījumā “Cik kiberdrošas ir Latvijas pašvaldības?”.12 Pētījuma ietvaros augsta riska
līmeņa ievainojamības tika atklātas 10 no 15 novērtētajām pašvaldību tīmekļa vietnēm,
savukārt visās apskatītajās pašvaldībās tika atklātas vidēja riska un zema riska līmeņa
ievainojamības. Vienlaikus ir jānorāda, ka kopš 2019. gada ir mainījies gan pašvaldību
skaits, gan ģeopolitiskā situācija un nav pieejamu visaptverošu pētījumu par situāciju
pašvaldībās 2022. gadā. Neskatoties uz to, kopumā valsts sektorā ir nepieciešams
turpināt aktīvi celt kiberdrošības līmeni. Lai valsts spētu sekot līdzi IKT straujajai
attīstībai, realizēt Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam noteiktos
uzdevumus un mērķus, kā arī stāties pretī kiberdraudiem, valsts un pašvaldības iestādēs
jānodrošina labi sakārtota un pārvaldīta IKT infrastruktūra. Tām jānodrošina IKT
risinājumu un informācijas sistēmu izveide, uzturēšana un pārvaldība atbilstoši labās
prakses principiem. AM kā valsts IKT drošības un aizsardzības politikas veidotāja un
īstenotāja šajā jomā ir identificējusi problēmas dažādos posmos, t.i., IKT risinājumu un
informācijas sistēmu plānošanas un izstrādes stadijā un pēc tam arī ieviešanas un
Informācija par Kibernoturības aktu pieejama šeit: https://digitalstrategy.ec.europa.eu/en/library/cyber-resilience-act
12
Cik kiberdrošas ir Latvijas pašvaldības (pētījums), pieejams:
https://assets.kpmg/content/dam/kpmg/lv/pdf/2019/05/cik-kiberdro%C5%A1sas-ir-latvijaspasvaldibas.pdf.
11
R0517_3_str
10